Pilsētas augu vākšana ir ne tikai veids, kā samazināt ikmēneša pārtikas izdevumus, bet arī lieliska iespēja tuvoties dabai un uzlabot dzīves kvalitāti. Šajā rakstā apskatīsim dažādus aspektus, kas saistīti ar šo veselīgo un ilgtspējīgo paradumu, piedāvājot gan jautras, gan praktiskas idejas.
“Kad pirms pāris gadiem sāku vākt savā kvartālā savvaļas zāles un ogas, mana gondarība par dabas pasauli pilnībā mainījās,” atceras Māra, 52 gadus veca skolotāja no Rīgas. Viņa piebilst – tas ne tikai palīdz ietaupīt, bet arī ļauj justies daļai no kaut kā lielāka.
Vienkārši sakot, tas ir ēdamu augu, ogu, riekstu un pat sēņu vākšana pilsētas teritorijā, no parkos, dārzos, piebraucamajos ceļos un citās neapdzīvotās vietās. Tā nav tikai primitīva pārtikas atrašana: šis hobijs palīdz veiksmīgi samazināt pārtikas izdevumus, vienlaikus mudinot cilvēkus vairāk uzzināt par apkārtējo vidi.
Saskaņā ar 2020. gada pētījumu, kas publicēts Urban Forestry & Urban Greening, vidējs mājsaimniecības budžeta ietaupījums, piekopjot svaigu augu vākšanu, var sastādīt pat līdz 15% no pārtikas izdevumiem. Tas ir īpaši nozīmīgi ģimenēm ar ierobežotu ienākumu līmeni, kas bieži vien nevar atļauties bioloģiski audzētus produktus veikalā.
Patlaban, kad rūpnieciskā pārtika bieži vien satur pesticīdus un kārdinošus, bet nepilnvērtīgus sastāvdaļas, urbānais foraging sniedz iespēju apēst dabisku, nesamazinātu vērtību pārtiku. piemēram, rudzupuķu lapas, bērzu pumpuri, ābolu ziedi un dažādās pļavas zāles ir pilnas ar mikroelements un vitamīniem.
Jaunieši no Rīgas centra, kas nodibināja tā saukto “zaļo kustību”, regulāri iesaistās kopīgās lauku pastaigās un urbānās pārtikas vākšanas ekspedīcijās. Viņu entuziasms ir lipīgs, un daudzi atzīst – šādas aktivitātes palīdz cīnīties ar stresu un palielina fizisko aktivitāti, vienlaikus veidojot ciešāku saikni ar apkārtējo vidi.
Drošība ir galvenais aspekts, vākt augu, kas spēj ne tikai iepriecināt garšu kārpiņas, bet arī nesabojāt veselību. Vērts atcerēties, ka ne visi zaļumi ir ēdami—daži var būt indīgi vai piesārņoti ar izplūdes gāzēm un ķimikālijām. Vienmēr jānoskaidro, vai konkrētais augs ir drošs, un jāizvairās no vākšanas tuvu ceļiem vai rūpnieciskām zonām.
1. Iemācieties identificēt populārākās ēdamās sugas, piemēram, nātres, pienenes un bērzu pumpurus.
2. Valstis bieži piedāvā bezmaksas vai lētus kursus, kas māca foraging pamatprincipus.
3. Izmantojiet specializētas mobilās aplikācijas, kas palīdz noteikt augu sugas, kā arī to, vai tās ir drošas lietošanai.
4. Vienmēr jāpatur prātā ilgtspējība — vākt tā, lai augs varētu atjaunoties.
Šis hobijs nav tikai par ēdiena iegūšanu; tas var būt lielisks veids, kā iepazīt līdzīgi domājošus cilvēkus un uzlabot kopienas veselību. Pilsētvidē aizvien vairāk tiek rīkoti pasākumi, kuros cilvēki kopīgi apgūst augu vākšanas prasmes un gatavo ēdienus no savāktajiem produktiem. Tas rada kopības sajūtu un veicina videi draudzīgāku dzīvesveidu.
Berlīnē jau vairāk nekā desmit gadus darbojas vairāki "foraging" kolektīvi, kas regulāri organizē ekskursijas un kurina interesi par pilsētas zaļajiem resursiem. Viņu aktivitātes ietekmējušas arī pilsētas politiku, mudinot uzplaukt dabas parkiem un aizsargājamām teritorijām ķecerīgā urbānā vidē. Tāpat tajā ir izveidotas kopienas dārzi, kas kalpo kā produktīvas un pedagogu paraugs citām pilsētām.
Daži urbānie forageri smejas, ka viņu maciņi ir kļuvuši zaļāki gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē, jo “iegrimstot” parkos ar lāpstiņu un groziņu, var atrast pat tādas pērles kā meža zemenes vai aromātiski āboli pa ceļam uz darbu!
1. Izpēti tuvāko parku vai dārzu.
2. Skaties internetā vai piedalies vietējās kopienas pasākumos.
3. Iegādājies vai lejupielādē noteikto augu identifikācijas lietotni.
4. Sāc vākt nelielos daudzumos, lai neaizskartu apkārtējo vidi.
Bez tiešas ekonomiskas un veselības ieguvuma, urbānais foraging palīdz samazināt pārtikas atkritumu daudzumu, jo mēs izmantojam dabīgi audzētus rokas stiepiena attālumā pieejamus produktus, nevis iepērkamies masveida ražošanā. Tas veicina arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu pilsētās.
Pieaugošas pārtikas cenas un gandrīz nebeidzamas kuponu un īpašo piedāvājumu meklēšana var kļūt par nogurdinošu ikdienas rutīnu. Tomēr urbānais foraging maina šo scenāriju – tas ir kā “slepenais ieraksts” tavā finansiālajā sarakstā, kas ļauj ne tikai ietaupīt, bet arī gūt gandarījumu un jaunu hobiju.
Leonards, 24 gadus jauns students no Daugavpils, apgalvo, ka foraging ir palīdzējis samazināt viņa ikmēneša pārtikas izdevumus no 200 EUR līdz aptuveni 150 EUR: “Man ir svarīgi dzīvot zaļi un saprast, kur tieši nāk mana ēdiens. Iesaiņoju to stāstā un tīrībā.”
Neatkarīgi no vecuma, zināšanām vai dzīvesvietas, urbānais foraging piedāvā praktisku, izglītojošu un dabai draudzīgu veidu, kā dzīvot veselīgāk un izdevīgāk. Tas mudina mūs lēnām atgriezties pie mūsu saknēm un katru soli sākt justies kā atbildīgi dabas kopēji.